I.pass. fīo, factus, fĭēri), to cause to boil in any thing; or simply to cause to boil, to boil: “infervefacito paulisper,” Cato, R. R. 156, 7: “liquatum acetum,” Col. 12, 17, 2: “cum infervefiunt,” Scrib. Comp. 271: “omnia infervefacta,” Col. 9, 13, 5.
in-fervĕfăcĭo , fēci, factum, 3, v. a. (